Listen Now

Par sevi viņa saka: ”Mans komforts ir būt ārpus komforta zonas”. Anete Ilmete pirms 4 gadiem aizgāja no darba bankā, lai riskētu piepildīt savu sapni par ceļošanu, neatkarību un iespēju vienlaicīgi pelnīt. Nu Anete droši saka, ka “digitālā klejotāja” (digital nomad) dzīvesstils ir tieši kā radīts viņai. Par spīti ceļošanas ierobežojumiem Anete turpina realizēt savus projektus un plāno jau nākamos galamērķus kurp doties. Sarunā runājām par priekšnosacījumiem, kam jābūt, lai šādu dzīvesveidu realizētu, cik liela loma ir pašdisciplīnai, “digital nomad” komūnai un attiecībām, lai kurā pasaules malā tu arī nebūtu. Un, iespējams, ka tieši tagad ir īstais brīdis, lai kļūtu par digitālā satura radītāju tūrisma industrijā. Mūžsenais teiciens: ”Katra krīze ir jaunas iespējas” strādā arī šeit. Par Anetes piedzīvoto un “digital nomad” dzīvesveidu lasi viņas blogā https://www.thetravelleaf.com/ Savukārt, platformā www.bizsharelv.com Anete dalās ar zināšanām un trikiem, kā izveidot pelnošu online kursu.

Šajā epizodē saruna ar vadības kouču, līderības treneri, supervizori, un arī psihoterapeiti Katrīnu Ošleju. Atgriezeniskā saite ir svarīga katra cilvēka izaugsmes ceļā. Jau bērnam augot, mēs saņemam atgriezenisko saiti no vecākiem, no apkārtējās vides un attiecīgi mācāmies pielāgot savu uzvedību. Arī pieauguša cilvēka dzīvē atgriezeniskā saite spēlē būtisku lomu tajā, cik veiksmīgi būsim savā karjeras ceļā un attiecībās ar citiem. Sarunā ar Katrīnu runājām par to, kā sniegt atgriezenisko saiti otram, lai neaizvainotu, kā saņemt atgriezenisko saiti par sevi un kā pavaicāt to, ja neviens nesteidz dalīties. Arī par tik kutelīgo tēmu – kā sniegt atgriezenisko saiti savam vadītājam?

Filozofs Konfūcijs reiz teicis: ”Dari to, kas tev patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā”. Sarunā ar vairāku pavārgrāmatu autori Signi Meirāni mēģinājām noskaidrot, vai tā patiesi notiek arī reālajā dzīvē. Signe nupat kā ir izdevusi savu 12. pavārgrāmatu, veido blogu www.storyaboutfood.com un savulaik izdeva populāro žurnālu “Četras sezonas”. Ar Signi runājām par to, ko viņas sekotāji neredz aiz glancētajām bildēm, kāda ir viņas ikdiena, kad strādā pie grāmatas izdošanas, kā iedot sev atļauju iegūt laiku sev un par to, cik viegli vai grūti ir strādāt kopā ar vīru. 

Iespējams būsi dzirdējis kādu sākām: “Būt iekš ‘flow’, ļauties ‘flow’, ļauties straumei”. Šī epizode būs tieši par Flow konceptu, kura autors ir psihologs Mihājs Čīksentmihāji (Mihaly Csikszentmihalyi), kurš vairāk kā 25 gadus veltīja pētījumam par to, kādēļ daļa cilvēku mīl savu darbu, bet daļa jūtas garlaikoti, kādēļ citiem veidojas labas attiecības ģimenē, bet citiem nē un kādēļ vieniem ir viegli būt vienatnē ar sevi, bet citi jūk prātā. Patiesa dzīves kvalitāte slēpjas tajā, cik kompleksa sistēma ir mūsu uzkrātā pieredze. Piedzīvojot Flow, cilvēks veido sevi par daudz sarežģītāku sistēmu, paceļot sevi jaunā līmenī. Par to, kādi ir priekšnosacījumi Flow stāvoklim un kā Flow var palīdzēt profesionālajā dzīvē, klausies šajā epizodē.

Tāpat kā mēs katrs nākam no atšķirīgām ģimenēm, auguši dažādās vidēs, iespējams, kultūrās, arī darba vides var atšķirties. Šoreiz saruna ar vadības konsultanti Dagniju Veidi. Ar Dagniju runājām par to, kas raksturo darba vidi lielās organizācijās un kas - jaunuzņēmumos (start-up), kas ir izplatītākie mīti par katru no vidēm un kādas iespējas katra no tām var piedāvāt.  Saruna būs vērtīga, ja vēlies labāk saprast, kāda no vidēm ir piemērota tev un kādus cilvēkus meklē jaunuzņēmumu vadītāji.

“Es esmu Dullais Dauka”, tā par sevi saka aktieris, teātra režisors un Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. Saruna par nejaušībām, kas dažkārt mūsu dzīvē nospēlē lielāku lomu nekā mums pašiem pirmajā brīdī var šķist. Teātra direktora amats no Jāņa ikdienā prasa sarežģītu un dažkārt nepopulāru lēmumu pieņemšanu, tai skaitā tādu, kas skar viņa biedrus, ar kuriem vēl nesen kopā stāvēja uz teātra skatuves. Kā tas ir - kļūt par vadītāju saviem biedriem? Vai tas ko maina attiecībās? Klausies mūsu sarunu ar Jāni virtuālā teātra aizkulisēs. 

Cilvēka dabā parasti ir vēlme sakārtot lietas pēc kaut kādām mums šķietamām, loģiskām pazīmēm. Mēs tās mēdzam klasificēt pēc krāsām, kārtot pēc augumiem, kā arī pašiem sevi ievietot kādā no personību tipiem – būt ekstravertiem, vai intravertiem. Šajā sarunā ar Dr.psych., kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti un klīnisko psiholoģi Marutu Freimani – Brēdermani centīsimies noskaidrot, vai var mūs tik viennozīmīgi sagrupēt šādās kastītēs, vai tomēr mūsu uzvedību vairāk ietekmē vide, kurā esam un apstākļi, kas to pavada. Runāsim arī par to kā darba vidē vadītājam, kuru ierasts raksturot kā “introvertu”, vadīt cilvēku komandu, kuru uzvedība ir tuvāk “ekstroversijai” un otrādi.

Vai Tev kaut reizi ir piezagusies sajūta, ka savā amatā esi sasniedzis griestus un Tev vairs nav kur augt? Šajā epizodē parunāsim par to, kā izveidot personīgo karjeras attīstības plānu situācijā, kad šķietami viss jau ir sasniegts. Iepazīstināšanu ar “I” “X” “T” veida attīstības modeļiem, kas var Tev palīdzēt ieraudzīt jaunu dimensiju, ko attīstīt savā profesionālā izaugsmes ceļā.

Šajā epizodē saruna ar interneta veikala www.svaigi.lv radītāju Elīnu Novadu. Elīna pirms sešiem gadiem radīja virtuālo tirgu, kas sniedz iespēju satikties nu jau vairāk kā 130 produktu ražotājiem ar saviem pircējiem, kuriem rūp bioloģiska pārtika un produktu izcelsme. Ar Elīnu runājām par to, ar kādiem izaicinājumiem saskaras jauna uzņēmuma vadītājs, kuram jāsēž vienlaicīgi uz vairākiem atbildību krēsliem, par radikālu atbildības uzņemšanos par sevi, par saviem lēmumiem. Par to, kā tikt galā ar stresu un ikdienas izaicinājumiem, lai dzīve nebūtu pastāvīga cīņa.

Šajā epizodē sarunas tēma ir mūžsenais jautājums par to, kur “zāle zaļāka” – vai būt algotam darbiniekam uzņēmumā, vai būt saimniekam sev, pārdodot savas zināšanas un prasmes tiem, kam to vajag. Mani sarunas biedri ir uzņēmuma ‘Mintos’ UX dizaineris Aleksandrs Bičkovs un skaņu režisors, inženieris Kārlis Butins. Abi kungi ir pabijuši abās frontes pusēs, uz savas ādas baudījuši gan ieguvumus, gan ēnas puses abos variantos. Mēģināsim saprast, ar ko jārēķinās darba vidē gan “freelance” ekspertam, gan algotam darbiniekam uzņēmumā.

Šajā podkāsta epizodē runājam ar uzņēmuma “If apdrošināšana” lietotāju pieredzes dizaineri Lindu Laskovsku. Lindas karjeras ceļu varētu raksturot kā nepārtrauktus meklējumus pēc kaut kā vairāk, pēc kaut kā labāka. Saruna atvēra durvis uz to, ko apkārtējo acīm bieži nerādām. Tev var būt labi apmaksāts darbs starptautiskā uzņēmumā, sociālās garantijas un stabilitāte, bet Tu vienalga vari justies nelaimīgs. 

Svētku noskaņās saku - paldies Tev, klausītāj, par kopā būšanu ar “Karjeras arhitektiem” 2020. gadā. Kas aizsākās kā 10 epizožu projekta ideja, izauga par ko vairāk, pateicoties tieši klausītāju interesei un labajiem vārdiem. Gada izskaņā, kā ierasts, sākam domāt par mērķiem un plāniem cerību pilnajā jaunajā gadā. Šoreiz mini epizode ne tik ļoti par jaunu mērķu izvirzīšanu, bet vairāk par to, kā iepriekšējo sasniegumu vai neveiksmju analīze var palīdzēt nākotnes iecerēm. Kā lielo, skaisto, bet abstrakto mērķi sazemēt un sadalīt reizinātājos, lai tas būtu sasniedzams. Lai nākamais gads mums panākumiem un skaistiem mirkļiem bagāts!

Šajā epizodē saruna ar zīmolu dizaina studijas “Asketic” līdzdibinātāju un vadošo dizaineri Miķeli Baštiku. Miķelis jau vairāk kā 15 gadus strādā radošajā industrijā, tāpēc vēlējos aprunāties par to, kā viņam izdodas uzturēt savu radošumu formā. Runājām par to, ar ko atšķiras profesionāls radošs darbs no radoša hobija jeb brīvā laika radošā procesa, kāda nozīme ir rutīnai radošajā procesā un kādu lomu spēlē dati un analītika radošajās industrijās. Miķelis dalījās ieteikumos, kādas prasmes ir jāattīsta, ja ir interese kļūt par grafisko dizaineri, jo ar glītu portfolio vien būs par maz.

Šajā epizodē saruna ar vienu no Latvijā pieredzējušākajām mūzikas menedžmenta profesionālēm Gunu Zučiku. Iespējams lielai daļai klausītāju Gunas vārds asociējas ar grupas “Prāta Vētra” komandu. Kas ’90. gadu sākumā sākās kā grupas fanu kluba dibināšana, laika gaitā izauga par profesionālu menedžmenta komandu, kas palīdzēja grupai iegūt starptautisku atpazīstamību. Šodien Guna veido grupas “Carnival Youth” atpazīstamību, vadot tās menedžmentu. Ar Gunu saruna laikā ieskatījāmies gan mūzikas biznesa aizkulisēs, atgriezāmies Latvijas mūsdienu mūzikas vēsturē, kā arī runājām par karjeru mūzikas menedžmentā.

Šajā epizodē būs saruna ar komunikācijas eksperti, bijušo Latvijas Valsts prezidenta preses sekretāri, reputācijas veidotāju uzņēmumiem Baltijā un Rail Baltic Globālā Foruma dibinātāju Ilzi Rassu. Ilzes bagāžā ir nacionāla, starptautiska, privātā un publiskā sektora pieredze komunikācijas nozarē. Ar Ilzi runājām par to, ko nozīmē valsts prezidenta preses sekretāra darbs krīzes prezidentūrā, kad tavas darba stundas ir 24/7. Kas seko pēc tam, kad esi sasniedzis savas karjeras virsotnes un par to, ka dažkārt vajag sev iedot laiku un distanci, lai atgrieztos jaunā kvalitātē.

Audiologopēde un jaunuzņēmuma “VReach” dibinātāja Marina Petrakova kopā ar savu komandu rada virtuālās realitātes rīku ar bērnu ar autismu rehabilitācijai. Lai arī Marinas izglītība un profesionālā pieredze ir bijusi saistīta ar medicīnas nozari, viņa veiksmīgi ir pratusi integrēties IT industrijā un savest šīs divas atšķirīgās pasaules kopā. Marinai ir neizsīkstoša enerģija un viņa pati par sevi saka: ”Jo vairāk es daru, jo vairāk man gribas darīt”. Ar Marinu mēs runājām par to, kā integrēt visas savas intereses karjeras ceļā, kā izveidot jaunuzņēmumu, kad tu sākotnēji nezini neko, un to, kas Marinai palīdz noturēt uzmanību uz visām aktivitātēm un “neizdegt”.

Latvijas valsts svētku noskaņās radās interese izzināt par karjeru, kurā bez patriotisma devas ir grūti iedomāties būt. Šajā epizodē sarunājamies ar Latvijas armijas topošo virsnieku Kristapu Kokarēviču. Runājām ar Kristapu, kādēļ cilvēki izvēlas militāro karjeru, kāda ir ikdiena militārajā dienestā un ar ko cilvēkam jārēķinās izvēloties militāro dienestu. Kristaps pats atzīst, ka pateicoties militārajam dienestam, viņš ir kļuvis par labāku cilvēku, apzinājis savas robežas un to, cik stipra ir viņa ģimene.

Finanšu eksperts un rakstnieks Toms Kreicbergs savu karjeru uzsāka Volstrītā, Ņujorkā, strādājot divās lielās investīciju bankās. Latvijā Toms ir bijis viens no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ‘INDEXO’ līdzdibinātājiem un pirmais tās vadītājs. Toma literārie darbi ir tulkoti 10 valodās, viņš trīskārt ir ticis nominēts prestižajai Nebulas godalgai un vienu reizi — Latvijas Literatūras Gada Balvai. Toms zina ne vien kā veiksmīgi ieguldīt finanšu tirgos, bet arī kā celt savu profesionālo vērtību darba tirgū. Ar Tomu runājām par to, kādu lomu spēlē negaidīti satikti cilvēki karjeras ceļā, par efektīvām mācīšanās pieejām un kur būtu vērts investēt savā attīstībā, kā arī kādas prasmes būs aktuālas darba tirgū vēl ilgi.

Šajā epizodē ir saruna ar brīnišķīgu kāzu fotogrāfi Lieni Leonoviču. Mūsu iepazīšanās bija spontāna, bet kā izrādījās, Lienes dzīvē daudzas lietas notiek spontāni. Reiz darba vietā izvietotās Ziemassvētku dekorācijas pārsteidza Lieni ar neaprakstāmu skaistumu. Šo sajūtu iespaidā viņa metās nezināmos ūdeņos un izveidoja savu biznesu, atvedot uz Rīgu dizaina preču zīmolu ‘Shishi’. Sava uzņēmuma vadīšana Lienei daudz ko iemācīja, bet arī daudz ko prasīja, tādēļ beigu beigās ar ‘Shishi’ viņas ceļi šķīrās. Tajā brīdī Liene atrada sev kaut ko īpašu – fotogrāfiju, kam nodevās ar visu savu sirdi. Izmācījusies par fotogrāfu, Liene jau pāris gadus profesionāli vēro cilvēkus un notikumus caur foto kameras aci.   Epizodē mēs runājām par fotogrāfa darba aizkulisēm, piemēram, par to, cik reizes nācies pārstrādāt simtiem bilžu. Arī par to, kas kamerā ir redzams par cilvēku attiecībām, kā arī par to, cik izmaksu ziņā dārgs ir fotogrāfa darbs.

Profesionālā darba vidē valda uzskats, ka mums ir jāstrādā, lai novērstu nepilnības. Tas ir vienīgais veids kā kļūt arvien labākiem un sasniegt labākos rezultātus. Tomēr šāda pārliecība liek dzīvot pastāvīgi ar sajūtu, ka es neesmu gana labs, kas rezultātā rada vēl citas negatīvas emocijas, kā, piemēram, bailes no neizdošanās, dusmas, aizkaitinājumu, kas nekādā mērā nepalīdz ģenerēt iekšējo motivāciju iet un darīt. Vājās puses ir neatņemama cilvēku attīstības daļa. Tas ir līdzīgi kā baltais bez melnā nevar būt balts. Bet vājās puses reti kad var pāraugt izcilībā. Vājās puses mēs varam tikai apzināties, uzņemties atbildību par tām un apieties ar tām gudri. Šajā epizodē dalos ar stratēģiju kā izmantot savas stiprās puses, lai mazinātu savu trūkumu ietekmi uz citiem, vai novērstu nevēlamas sekas.